Puse iedzīvotāju daļu pārtikas izmet atkritumos

Avots: https://nra.lv

Aktīvākie atkritumu šķirotāji dzīvo Vidzemē un Zemgalē. Savukārt taupību var mācīties no latgaliešiem, bet maltītes no mājās atrodamiem ēdienu pārpalikumiem, salīdzinot ar citiem reģioniem, visbiežāk pagatavo rīdzinieki, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pētījums.

©Kaspars Krafts/F64
©Kaspars Krafts/F64

Pārtikas atkritumu rašanās iemesli ir dažādi – visbiežāk produkti ir sākuši bojāties vai tiem beidzies derīguma termiņš, taču liela daļa atzīst, ka nopērk pārāk daudz produktu, ko nespēj patērēt. Lielākā daļa aptaujāto izmet desmit procentu pārtikas, taču, piemēram, Rīgā līdz 20 procentiem iegādātās pārtikas izmet teju trešdaļa iedzīvotāju. Izmesti tiek arī pagatavota ēdiena pārpalikumi un ēdiens, kas negaršo. Kopā ar produktiem miskastē nonāk arī iepakojums – 66 procentus miskastes satura veido plastmasa un 18 procentu – papīrs.

Aptaujājot iedzīvotājus visā Latvijā, secināts, ka Kurzemē, salīdzinot ar pārējo Latviju, dzīvo papīra neizmešanas čempioni – vidēji papīra atkritumi veido tikai 13 procentu. Turpretī, salīdzinot ar Zemgali, kurzemnieki izmet daudz vairāk plastmasu, kas aizņem 72 procentus miskastes. Zemgale ieņem otro vietu atkritumu šķirošanā, un interesanti, ka 11 procentu jeb aptuveni 25 000 zemgaliešu saldumus pērk, tos iesverot līdzi paņemtā maisiņā, kas ir labākais rādītājs Latvijā. Taču, salīdzinot ar citiem reģioniem, Zemgalē biežāk izmet piena produktus.

Par taupīgāko reģionu var dēvēt Latgali, kur pārtiku izmet visretāk – to dara 33 procenti latgaliešu, savukārt citos reģionos pārtiku mēdz izmest aptuveni puse aptaujāto iedzīvotāju. Novērtējot dzīvesveidu, latgalieši sevi par izšķērdīgiem sauc retāk nekā citviet Latvijā. Savukārt šķirošanā pirmo vietu Latvijā ieņem Vidzeme, kur regulāri atkritumus šķiro 60 procentu aptaujāto un atšķirībā no pārējās Latvijas tikpat kā neveido stikla atkritumus. Vidzemnieki vairāk uzmanību pievērš datumiem – šeit daudz retāk nekā, piemēram, Rīgā pārtiku izmet, jo beidzies derīguma termiņš. Turpretī rīdzinieki uz pārējās Latvijas fona izceļas ar faktu, ka visbiežāk ēdienu cenšas izmantot pilnībā – 47 procentos gadījumu pārtikas pārpalikumi Rīgā tiek pārvērsti maltītē. Tomēr rīdzinieki, salīdzinot ar pārējo Latviju, biežāk izmet dārzeņus un augļus, bet 66 procentos gadījumu pārtika atkritumos nonāk, jo tai beidzies derīguma termiņš.

Lai mazinātu atkritumu nelietderīgu veidošanu un izmešanu, VARAM ir uzsākusi iniciatīvu

Izmests miskastē nav pazudis dabā. Neizmet.lv mājaslapā turpmāko mēnešu garumā būs iespējams uzzināt arī dažādas viegli pagatavojamas un praktiskas receptes no dažādiem ēdiena pārpalikumiem, lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos.